Jānis Žilde par “Zelta Mikrofona” žūrijas darbu

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta Mikrofons ’23” žūrija decembrī uzsākusi iesniegto ierakstu vērtēšanu. Par žūrijas priekšēdētāju šogad ievēlēts mūzikas kritiķis un žurnālists Jānis Žilde.

Uz “Zelta Mikrofonu” šogad pretendē 16 hiphopa albumi, un kopumā izdoto pašmāju reperu albumu skaits ir teju 40. Daži piemirsuši darbus iesniegt, daži nemaz necentās. Tomēr kopumā šis gads reperiem ir bijis produktīvs un veiksmīgs, un domājams, ka tas manāmi atbalsosies arī “Zelta Mikrofons” ceremonijā.

Gada balvas nominantus uzzināsim 2023.gada 12. janvārī.

Tikmēr žūrija 44 mūzikas un izklaides sfēras profesionāļu sastāvā ir ķērusies pie svarīgā darba. Žūrijas pārstāvji ir savstarpēji sadalījuši izvērtējamās kategorijas, un rezultātā katru kategoriju vērtēs 10 – 15 pārstāvju (hiphopa kategorijas žūrijas sastāvu skatīt raksta beigās).

HIPHOPS.LV uzrunāja Jāni Žildi, lai skaidrotu aktuālus jautājumus saistībā ar “Zelta Mikrofona” žūriju.

HIPHOPS.LV: Kā tiek atlasīts žurijas sastāvs? Kā notiek kategoriju sadalījums starp žūrijas locekļiem – vai pēc brīvas gribas, vai arī žūrijas priekšsēdētājs izvērtē kompetences?

Jānis Žilde: Ierakstu vērtēšanas komisiju ievēl Latvijas Mūzikas Producentu apvienības (LaMPa) biedri, pieaicinot profesionālus žurnālistus, mūzikas speciālistus, autoritātes, Latvijas mūzikas nozares pārstāvjus u.c. Katram žūrijas loceklim jāvērtē vismaz trīs kategorijas, bet var arī vairāk. Pats, ik gadu sekojot norisēm Latvijas mūzikā, jau laicīgi esmu iepazinies ar daudziem jauniem mūzikas ierakstiem, tāpēc labprāt parasti vērtēju vairāk nekā trīs kategorijas. Sadale pa žanriem žūrijas vidū notiek organiski, katrs zina savas stiprās puses un piesakās uz attiecīgajām kategorijām. Piemēram, es nekad nepiesakos “Klasiskās mūzikas” albumu vērtēšanai, atstājot to kompetentāku kolēģu ziņā. Savukārt kāds no žūrijas džeza ekspertiem, piemēram, nevērtē hiphopa vai elektroniskās mūzikas albumus. Žūrijas priekšsēdētājam arī nav tādu pilnvaru – izvērtēt citu žūrijas locekļu kompetences.

HHLV: Vai žūrijas pārstāvjiem tiek iedoti kādi vērtēšanas norādījumi un kritēriji, pēc kuriem jāvadās?

JŽ: Esmu pieredzējis dažādus vērtēšanas modeļus, kur jāvērtē ieraksts pēc vairākiem kritērijiem, piemēram – izpildījuma, albuma noformējuma, satura u.tml., taču šogad vērtēšanas sistēma ir diezgan vienkārša – ieraksti jāsakārto pa vietām no viens līdz attiecīgi albumu skaitam, kas šogad iesniegti konkrētā nominācijā.  

HHLV: Šogad vairāki hiphopa mākslinieki nākuši klajā ar savu pirmo izdoto pilnmetrāžas albumu kā solo izpildītāji, tomēr žūrija tos nav pieņēmusi izvērtēšanai kā debiju. Kas ir debija “Zelta Mikrofona” žūrijas izpratnē? Vai šajā kategorijā tiek vērtēts pats albuma izdošanas fakts vai tomēr mākslinieka publiskā parādīšanās uz skatuves un albuma izdošana, kas notikusi kādā laika periodā kopš debitēšanas uz skatuves? Vai arī nozīme ir tieši mākslinieka vecumam?

“Zelta Mikrofons” mājaslapā publicētajā nolikumā norādīti sekojoši kategorijas “LABĀKĀ DEBIJA” vērtēšanas kritēriji:

• Uz balvu pretendē mākslinieka pirmais komerciāli izdotais EP albums vai albums, kas publicēts laika posmā no 2021. gada 2. decembra līdz 2022. gada 1. decembrim;
• Kategorijas mērķis ir izcelt veiksmīgāko aizvadītā gada jauno mākslinieku vai apvienību;
• Kategorijā “Labākā debija” žūrijas prioritāte ir jaunu talantu novērtējums, tāpēc, ja mākslinieks jau ir pretendējis šajā nominācijā, tad uz to atkārtoti pretendēt nevar;
• Uz nomināciju “Labākā debija” var pretendēt: mūziķu grupa, kuras 50% grupas sastāva nekad nav pretendējuši uz balvu kādā no nominācijām; solists, kurš nekad nav pretendējis uz balvu kādā no nominācijām.

JŽ: Katru gadu par šo kategoriju notiek garas diskusijas, taču, kā rakstīts nolikumā, šīs nominācijas mērķis ir izcelt “veiksmīgāko aizvadītā gada jauno mākslinieku vai apvienību” un prioritāte – “jaunu talantu novērtējums”. Protams, kā atskaites punkts ir pirmais publicētais albums vai EP, taču, žūrijas uzdevums ir skatīties pēc būtības – vai šis ir jauns vārds mūzikā vai nav.

Žūrijas sapulcē ierosināju mainīt šīs nominācijas nosaukumu, lai mazāk pārpratumu tieši mūziķu vidū, uz “Labākais jaunais mākslinieks” vai “Debijas ieraksts”, redzēsim vai mans ierosinājums atradīs dzirdīgas ausis.

Galu galā, ja vēlamies izcelt jaunos talantus, tad pašiem mūziķiem, kas jau darbojas mūzikā desmit, piecpadsmit vai pat divdesmit gadus, tajā skaitā reperiem, būtu jāsaprot, ka šajā kategorijā ierakstus iesniegt nebūtu saprātīgi un samērīgi, lai arī tas tiešām formāli var būtu arī pirmais izdotais mūziķa albums vai EP.

HHLV: Kādam jābūt EP garumam, lai tas tiktu vērtēts kā albums?

JŽ: Līdz šim nolikumā bija minētas 20 minūtes, taču, sekojot tendencēm mūzikas industrijā, kad mūziķi arvien retāk domā albumu kategorijas, kā arī izdod arvien īsākus EP, pieņemts lēmums hronometrāžas latiņu nolaist līdz 15 minūtēm. Tiesa, EP jābūt vismaz piecām kompozīcijām.

HHLV: Mauku Sencis un Grandmasters Neons iesniedza savu albumu kategorijā “Popmūzika”, tomēr tika ieteikts pārlikt šo pieteikumu uz hiphopa kategoriju. Kā žūrija izvērtē, kurā kategorijā albums iederēsies labāk?

JŽ: Žūrija balstās savās zināšanās, pieredzē un kompetencēs, attiecīgi vairākums no mūzikas ekspertiem lēma, ka šis ieraksts ir vairāk iederīgs pie hiphopa. Žūrija jau decembra sākumā rīko vairāku stundu garu kopsapulci, kurā ievēl priekšsēdētāju, kurš izšķir strīdīgus jautajumus, un iziet cauri visiem iesniegtajiem ierakstiem, precizējot to atbilstību gan nolikumam, gan žanram.

Žūrijas sastāvs reperiem aktuālajās kategorijās

HIPHOPA MŪZIKAS ALBUMS: Ēriks Saksons, Jānis Žilde, Normunds Vucāns, Sandris Vanzovičs, Rita Paula, Lauris Anstrauts, Līva Liepa, Egons Reiters, Guntis Ērglis – Lācis, Rojs Dauburs, Aiga Leitholde.

DEBIJA: Ēriks Saksons, Jānis Žilde, Guntis Vanags, Kārlis Ķilkuts, Normunds Vucāns, Sandris Vanzovičs, Karmena Stepanova, Lauris Anstrauts, Agnese Cimuška-Rekke, Inga Bērziņa, Viktors Runtulis, Diāna Zirniņa, Lena Sme, Reinis Semēvics, Uldis Rudaks.

VIDEOKLIPS: Una Griškeviča, Normunds Vucāns, Līva Liepa, Guntis Ērglis – Lācis, Arvīds Babris, Rojs Dauburs, Jānis Sildniks, Lena Sme, Antra Feldmane.

Zelta Mikrofons’23

“Zelta Mikrofons’23” nominanti svinīgā pasākumā tiks paziņoti 2023.gada 12. janvārī. Savukārt pati ceremonija norisināsies 18. februārī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā pirmo reizi klātesot arī skatītājiem. Biļetes uz ceremoniju var iegādāties ekase.lv.

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai “Zelta Mikrofons’23” izvērtēšanai šogad kopumā iesniegti 156 albumi, kuri tiek vērtēti 11 žanriskās kategorijās, atsevišķi tiek izdalīta debija, albuma dizains, dziesmas (singli), videoklipi un koncertieraksti. No visu albumu kategoriju līderiem tiek balsots par “Gada albumu”. Radio stacijās visspēlētākā dziesma saņems apbalvojumu kategorijā “Radio hits”, savukārt jaunajā nominācijā “Straumētākais ieraksts ar Elektrum” tiks apbalvota mūzikas straumēšanas vietnēs visvairāk spēlētākā dziesma vai skaņdarbs. Klausītāji saviem muzikālajiem favorītiem var piešķirt simpātiju balvu, piedaloties “Elvi gada dziesmas” balsojumā, kas noslēgsies ceremonijas laikā.

Kamēr rezultāti tiek apkopoti, “Zelta Mikrofons’23” sadarbībā ar “Zaļā josta” un “Elvi”  aicina piedalīties akcijā “Vecais telefons vai Zelta Mikrofons?”, otrreizējai pārstrādei nodot savus vecos mobilos telefonus. Veicinot ilgtermiņa domāšanu un izpratni par izejvielu otrreizējo pārstrādi, ELVI veikalos visā Latvijā līdz 1. februārim būs izvietotas īpašas kastes, kurās atstāt nolietotos tālruņus, lai, tos pārstrādājot, iegūtu zeltu mikrofona statuešu apzeltīšanai.  Viens mobilais tālrunis vidēji satur 0,034 gramus zelta. Lai iegūtu nepieciešamo otrreiz pārstrādātā zelta apjomu vienas “Zelta Mikrofona” statuetes apzeltīšanai pietiktu, ja pārstādē nodotu vismaz 100 mobilos tālruņus.