Šā gada 9. novembrī plkst. 18:00. Latgales vēstniecībā “Gors” norisināsies unikāla koncertizrāde “Putāns. Toreiz un Tagad”, kurā 20.gadsimta latgaliešu dzejnieka Seimaņa Putāna dumpinieciskais gars tiks iemiesots laikmetīgā hiphopa apdarē, piedaloties tādiem māksliniekiem kā Ūga, ansis un Gustavo. Savukārt aktieris un komiķis Jānis Skutelis, kas koncertizrādei izvēlējies pseidonīmu Dekšārietis, ir atbildīgs par pasākuma režiju un dzejoļu deklamēšanas variācijām. Pēc koncertizrādes tiks prezentēta arī Putāna dzejas grāmata un jaunradīto skaņdarbu ierakstu vinilplate.
Koncertizrādes viesi varēs piedzīvot Seimaņa Putāna (1892-1969) dzejas laikmetīgās interpretācijas gan oriģinālajā latgaliešu valodā, gan arī atdzejojumos latviešu valodā. Vairāki dzejoļi tiks pielāgoti rečitatīvam uz hiphopa bīta. Leģendām apvītā un vienmēr pret sistēmu ejošā Latgales dzejnieka Putāna dzeja tiks restartēta jaunā skanējumā – spilgtā, provokatīvā un tiešā. Pagātnes dumpinieciskais gars saplūdīs ar mūsdienīgo.
Koncertizrādes “Putāns. Toreiz un Tagad” programmas radošā vadītāja ir latgaliešu repere un “Ausmeņa Records” pārstāve Ūga (Daiga Barkāne). Muzikālo pavadījumu veidotājs ir Nikita Grapp (“Ausmeņa Records”). Priekšnesumu izveidē piedalās un uz skatuves kāps pašmāju hiphopa smagsvari, reperi ansis un Gustavo. Priekšnesumos pieaicināti arī vairāki jaunākās paaudzes Latgalē iemīļoti urbānās mūzikas mākslinieki, kas piešķirs autentisku sajūtu un skanējumu.
Jānis Skutelis jeb Dekšārietis, kurš izvēlējies sev šo pseidonīmu par godu savām latgaliskajām saknēm, koncertizrādē atbild par režiju.
Īsumā tā – koncertizrāde notiks trīslaicīgi. Pirmais laiks ir “Putāns toreiz” – ar tradicionālu dzejas deklamēšanu, otrs ir “Putāns tagad” – ar tradicionālu dzejas apdari hiphopa žanrā, un trešais ir tas, kas rodas pirmos divus apvienojot. Ticu, ka iznākumi dažādiem skatītājiem var būt atšķirīgi,
tā Jānis Skutelis.
Koncertizrādes producenti ir Marģers Zeitmanis un Līgatnes radošā kvartāla “Zeit” komanda. Projekta izveides iniciatīva balstīta tās producentu radniecīgajā saiknē ar pašu dzejnieku Seimaņu Putānu, tādēļ ar vec-vec-vectēva dzejoļa priekšnesumu mūsdienīgā apdarē uz skatuves kāps arī DJ Straume (Arnolds Zeitmanis).
Jāatzīst, ka šis ir unikāls projekts visās savās izpausmēs. 100 gadus sena dzeja no Latgales un Rēzeknes dzejnieka Seimaņa Putāna satiekas ar šodien aktuāliem un spēcīgiem dzejniekiem – hiphopa māksliniekiem – Ūgu, ansi, Gustavo. Tas, ka hiphopa mākslinieki interpretē dzeju un pārvērš to repa skaņdarbos, vēl joprojām ir neierasta prakse. Arī šo mākslinieku satikšanās vienā ierakstā un uz “Gors” skatuves Rēzeknē ir pirmreizēja un unikāla. Koncertizrādē ir paslēpts kods – Putāns – toreiz un tagad. Dzeja – toreiz un tagad. No laikmetīguma skatu punkta var pat teikt – hiphops – toreiz un tagad!
Marģers Zeitmanis, koncertizrādes producents
Paralēli koncertizrādes gatavošanai notiek darbs pie Seimaņa Putāna atrasto dzejoļu apkopojuma, kas tiks izdoti grāmatā, kā arī darbs studijā pie jaunradīto skaņdarbu ar Putāna dzejas fragmentiem ierakstiem. Ieraksta pēcapstrādi veic skaņu reižisors Sergejs Laletins. Pēc koncertizrādes plānoti kopoto rakstu grāmatas atklāšanas svētki, kā arī jaunradīto skaņdarbu vinilplates prezentācija.
Es ar lepnumu varu teikt, ka kopīgiem spēkiem Seimaņa Putāna dzejai esam devuši jaunu elpu, radot pavisam svaigas kompozīcijas, kuras nonāks pie klausītājiem jau pavisam drīz arī ieraksta formātā. Lepojos par Latgali, kurai ir sava pērle. Dzejnieks ar savu attieksmi pret lietām, kurš cīnījās un spēja iedvesmot sev apkārt esošos ļaudis. Īsts un patiess. S. Putāns ir leģenda un tāds arī paliks! Caur unikālajām mākslinieku balsīm ies cauri tas, ko Putāns ir gadiem atpakaļ radījis! Nemaz nerunājot par komandas sastāvu, kura ir izveidojusies, strādājot pie šī projekta. Latgales pērles un tautā iecienīti mākslinieki- ansis, Gustavo, Jānis Skutelis-, kuri bija nereāli atsaucīgi un metās kopā ar mums šajā piedzīvojumā. Sekoj leidza jaunumim un teikomīs Gorā!
Aicina Ūga, ieraksta un koncertizrādes radošā vadītāja.
Biļetes: bilesuparadize.lv
Foto no mākslinieku radošās tikšanās studijā (Ričards Zariņš @photo-richy)
Seimaņs Putāns (1892-1969)
Latgaliešu dzejnieks, literāts, skolotājs, preses darbinieks. Strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību. Dzimis 1892. gadā Augšdaugavas novada Lipiniškos trūcīgā zemnieka deviņbērnu ģimenē.
Publicējies lielākajā daļā 20. gs. 20.–30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu. Pirmie dzejoļi tapuši ap 1905. gadu, bet 1907. gadā bijuši nesekmīgi mēģinājumi tos publicēt Franča Trasuna avīzē “Auseklis”. Pirmpublikācija notika 1912. gadā ar dzejoli “Komēta” (laikraksts “Drywa”). Savas dzīves laikā ar vairāk nekā 10 pseidonīmiem publicējies tādos periodiskajos izdevumos kā “Drywa”, “Taisneiba”, “Zīdūnis”, “Reits”, “Latgolas Škola”, “Jauno Straume”, “Latgolas Dorbs” u.c.
1960. gadā izdota dzejas izlase “Tovā vōrdā”, ko uzskata par pēdējo latgaliešu izdevumu (līdzās “Kolhoznīku kalendāram 1960”), pēc kura 1960. gadā iestājās neoficāls latgaliešu drukas aizliegums.
Putāna dzejoļi iekļauti arī tādās antoloģijās, izlasēs, gadagrāmatās un krājumos kā “Kūkle” (1914) “Sējējs” (1925, 1928), “Latgalīšu Lyra” (1929), “Latviešu dzejas antoloģija” (1954, 1976), “Varavīksne” (1967, 1969), “Kamenes” (1987), “Latgalīšu dzejas antologija” (2001) “Es mīlu Latgali” (2002), “Latgale: valoda, literatūra, folklora” (2003).
Latgales vēstniecība “GORS”
Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē, kas ir pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas. Tā galvenā sastāvdaļa ir lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām, kuras iespējams transformēt, palielinot ietilpību līdz 2500 stāvvietām. Mazajā zālē ir 250 skatītāju vietas.
Kā vēsta “GORS” mājaslapas informācija, tā ir vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Te satiekas jaunie un vecie, saimes un dzimtas, savējie un aicinātie. Te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists gars. Latgales atmodas vieta.