2023. gada 11. novembrī “Palladium” koncertzālē notika kaut kas teju vēsturisks. Nav runa par anša koncertu, kas bija patiešām burvīgs un kura izpārdoto papildkoncertu biļetes ne viens vien hiphopa fanāts cer sagaidīt Ziemassvētku zeķē (no NC vai Hoodshop, protams). Līdz ar 11. novembra koncertu vinila plates formā tika izdots arī ilgi gaidītais Netīro cilpu jeb anša un 181h (brāļu Anša un Kārļa Kolmaņu) producētais albums “Melnezera grāmata” – liecība latviešu hiphopa jaunajam zelta laikmetam un padsmit Netīro cilpu darba gadiem.
Pirmais albuma efekts ir pārmācošs. “Melnezera grāmatā” ir iekļauta 21 dziesma, no kurām pilnīgi neviens nav tīrs skits, un tas viss tikai 51 minūtē. Daudz reperu, daudz stilu, maz laika. Kopējais efekts ir līdzīgs bītu teipam vai miksteipam, nevis viens plūstošs kopums. Gluži kā labākajos teipos, šeit visu nosaka producentu uzticamā auss. Vienlaikus, dziesmu ir tik daudz, ka nav žēl kādu apnicīgāku gabalu izlaist.
Albums patiešām ir iecerētā slavas dziesma latviešu hiphopa daudzveidībai un raksturam.
“Melnezera grāmatā” nav tiešu analogu daudzām populārām skaņām. Tomēr gan izvēlēto reperu, gan bītu daudzveidības ziņā albums patiešām ir iecerētā slavas dziesma latviešu hiphopa daudzveidībai un raksturam. Drīzāk var teikt, ka tas ir Netīro cilpu stils, kas ticis izstaipīts visos virzienos. Lai gan vairums bītu albumā pieder ansim, vairākas dziesmas, kas varētu ērti iekārtoties radio rotācijā, nāk no 181h – “OGMC” divtūkstošo souls, pludmalei radītais “Zenītā” un “Tiltu un tuneļu” draivīgais treps. Gandrīz visi “Melnezera grāmatas” bīti izskan bungās, sagraizītos samplos un īsos akcentos; varbūt tāpēc arī viena no albuma straumētākajām dziesmām ir “Mego gambīts (Freestyle)” ar Wiesuļa izcilo pantu un anša soulīgo, melodisko bītu.
Daļa no albuma enerģijas nāk no zināmas konkurences starp reperiem, kuri dziesmās pārsvarā nemaz nesatiekas. Es nerunāju gluži par repa tehnisko līmeni, lai gan – ir runa arī par to. Es drīzāk runāju par to, kā gandrīz visi iezīmē savu identitāti, pretstatā runām par to, cik reperi tagad ir vienādi. Īpaši priecājos par PCK 97 un Kjuumaņa “Longbīču / Prospektiem” un “Prospektu Kush”, kurā Flabbijs un og montekarlo plūstoši apmainās ar desmit (!) asiem pantiem. Prospekti pārliecinoši ieņem Latvijas “rietumu krasta” skaņu, un ļoti ceru 2024. gadā beidzot sagaidīt arī apvienības pirmo kopīgo albumu.
Starp pantiem nav liekas telpas, plašais reperu loks neļauj ausij nogurt.
Galvenais, ka albumā nav daudz lieku rindu, kur nu vēl – lieku pantu. Ir skaidrs, ka šī ir iespēja sevi parādīt plašai un prasīgai auditorijai, kuri ir atvērti ļoti dažādam hiphopam un vienlaikus gana prasīgi. Starp pantiem nav liekas telpas, plašais reperu loks neļauj ausij nogurt, un skitu lomu pilda īsie teksti par Melnezeru.
Gan jau ir daļa fanu, kas albumam pieslēdzas PKI vēstures vai anša solo albumu dēļ, un šos cilvēkus pilnīgi apmierinātu arī trešdaļa “Melnezera grāmatas”. Es domāju, ka daudzveidība ir veiksmīga izvēle, jo tā satuvina dažādu paaudžu un stilu klausītājus, kuri varbūt ikdienā nepārklājas. Jauni talanti kā Amanito un tādas negaidītas sadarbības kā “Longbīča / Prospekti” un “Kreiļa ierocis” liecina, ka ir vairāk kopīgā nekā varētu šķist. Reperu dažādība palīdz nošķirt Netīrās cilpas kā atsevišķu projektu no PKI un anša solo satura, uzliekot Cilpu nospiedumu latviešu hiphopa kultūrai kopumā.
Tomēr nevienam reperim šeit nav dots gana daudz laika, lai pārņemtu uzmanības vilkmi; “Melnezera grāmata” tomēr ir viscaur Netīro cilpu albums, un viņi arī rada albuma kopējo noskaņu. Nav pat būtiski, vai šis ir pirmais bītmeikeru albums Latvijā. (Neskaitot bītu teipus, nesenā vēsturē šis gods pienākas producentam Thomas Haze, kas pērn izdevis albumu Grēku panti.) Starp pantiem nav liekas telpas, plašais reperu loks neļauj ausij nogurt, un skitu lomu pilda īsie teksti par Melnezeru. Pārslēgties palīdz arī albuma nenopietnās dziesmas (“Apdirsies”, “Hip-hop bīts”), kas parastā albumā nemaz neiederētos.
Es gaidīju, ka “Melnezera grāmata” būs labs albums, bet biju gatavs arī tam, ka puse no dziesmām gana ātri apniks. Ir pagājis mēnesis, un es sāku izlaist divas vai trīs dziesmas, bet esmu pārsteigts par to, cik liela daļa albuma ir noturējusies apritē.
Brāļu Kolmaņu vadībā latviešu hiphopa klasiķi iegūst jaunu elpu un jaunie – citu asumu, Prospekti paliek slideni kā zuši, un vecie PKI cīņu biedri joprojām ir lipīgi kā dzeloņdrāts.
Varam to saukt par Melnezera maģiju vai vienkārši labu darbu, bet “Melnezera grāmatu” ir prieks pāršķirstīt vēl un vēlreiz.
